Transformatora sastāvdaļas ir transformatora korpuss (serde un tinumi), transformatora eļļa, eļļas tvertne, dzesēšanas sistēmas, sprieguma regulēšanas ierīces, aizsargierīces (piemēram, ventilatori, sprādzienbīstamas atveres, gāzes releji, eļļas konservatori un temperatūras uzraudzības ierīces) un spaiļu bukses. Īpašas sastāvdaļas un to funkcijas ir šādas:
(1) Dzelzs serde. Dzelzs kodols veido transformatora primāro magnētisko ķēdi. Tas parasti tiek montēts no sakrautām karsti velmētām vai auksti velmētām silīcija tērauda loksnēm, kurām raksturīgs augsts silīcija saturs un 0,35 mm, 0,3 mm vai 0,27 mm biezums, un virsmas ir pārklātas ar izolācijas laku. Kodols sastāv no divām daļām: serdes ekstremitātēm (vai kolonnām) un jūgiem. Tinumi ir uzstādīti uz serdes zariem, savukārt jūgi kalpo magnētiskās ķēdes aizvēršanai.
(2) Tinumi. Tinumi veido transformatora elektrisko ķēdi un tiek veidoti, uztinot vai nu ar dubultu papīru pārklātu plakano vadu, vai emaljētu apaļo vadu. Transformatori darbojas, pamatojoties uz elektromagnētiskās indukcijas principu. Kā piemēru ņemot vienfāzes, divu tinumu transformatoru, darbības pamatprincips ir šāds: ja primārajam tinumam tiek pielikts spriegums (U1), caur to plūst strāva (I1), radot maiņstrāvas magnētisko plūsmu (Φ1) dzelzs kodolā, kas pazīstama kā galvenā magnētiskā plūsma. Šīs plūsmas ietekmē abos tinumos tiek inducēti elektromotora spēki, kas galu galā iedarbina transformatora vadības un regulēšanas sistēmas.